Informāciju sistēmu loma veselības aprūpē

Informācijas sistēmas var tikt izmantotas ne vien atsevišķos uzņēmumos vai iestādēs, bet arī veselās nozarēs. Mūsdienās arvien vairāk valstīs veselības aprūpē tiek ieviestas informācijas sistēmu platformas. Kā jau jebkuras informāciju sistēmas, arī šīs spēj uzglabāt un analizēt lielu daudzumu datu un atvieglot darbu ar nozari saistītajām personām, kas šajā gadījumā ir gan medicīnas iestādes, gan farmācijas tīkli, gan paši pacienti. Informāciju sistēmas ir būtiski ietekmējušas veselības aprūpi, padarot to pieejamāku, lētāku, efektīvāku un visādā ziņā labāku.

Lai izprastu, kāsa ir informācijas sistēmu loma medicīnas aprūpē, sākumā, jāsaprot, kas īsti ir veselības informācijas sistēmas jeb digitālās veselības platformas. Būtībā tās ir informāciju sistēmas, kas glabā informāciju par visu pacientu slimības vēsturi, lån dk, ārstēšanās metodēm, apmeklētajiem ārstiem un veselības iestādēm utt. Visi minētie dati ir sensitīvi un tiem var piekļūt vien ārstniecības personas vai arī paši pacienti. Ārstniecības personas šos datus var izmantot, lai izpētītu pacienta slimības vēsturi, kā arī, lai izrakstītu e-receptes, darbnespējas lapas, stacionārās ārstniecības iestādes izrakstus, nosūtījumus un pārskatus par ambulatorā pacienta izmeklēšanu un ārstēšanu. Vairums veselības informācijas sistēmu glabā arī publiski pieejamu informāciju par visām veselības iestādēm, to darba laikiem, kontaktinformāciju utt.

Protams, lielākais ieguvums gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām no šo informāciju sistēmu izmantošanas ir to vispusība. Informācijas sistēmas ir spējīgas uzglabāt ļoti lielu daudzumu datu, līdz ar to tajās var tikt ietverta daudz vispusīgāka informācija par pacientiem nekā drukātajās veselības kartēs. Tas palīdz daudz labāk izprast pašreizējo pacienta veselības stāvoli, jo ir iespējams izpētīt visu slimības vēsturi pārskatāmā veidā.

Otrkārt, informāciju sistēmas veselības aprūpi spēj padarīt efektīvāku. Bez informāciju sistēmu izmantošanas, pacientiem nereti ir pašiem jāiet pakaļ analīžu un pārbaužu rezultātiem, kas pēc tam r jānodod citām ārstniecības personām. Tas patērē daudz laika un resursu. Informāciju sistēmas nodrošina to, ka šie dati tiek iesniegti un ir pieejami visiem tīkla izmantotājiem jeb visām ārstniecības personām. Pacientiem vairs nav pašiem jādomā par to, kā visus rezultātus savākt un apkopot.

Informāciju sistēmu izmantošana arī ievērojami atvieglo darbu ārstniecības personām, jo pacientu reģistrēšana un pieņemšana kļūst vienkāršāka. Visi nepieciešamie dati ir pieejami vienā informācijas sistēmā, līdz ar to, nekas nav jāmeklē. Daudzas sistēmas iekļauj arī iespēju izmantot datus dažādu izziņu, recepšu un citu dokumentu drukāšanai, līdz ar to, atkrīt arī nebeidzamie rakstu darbi. Viena pacienta pieņemšanas laiks šādā veidā krietni saīsinās.

Protams, liels ieguvums ir efektīvāku ārstēšanas metožu izmantošana. Bez informācijas sistēmām, nereti gadās tā, ka dažādas ārstniecības personas izraksta vienam pacientam līdzīgus vai vienādus medikamentus, jo katrai ārstniecības personai un iestādei ir savs reģistrs (lån rentefrit). Ar informāciju sistēmām, šādas kļūdas nevar tikt pieļautas, jo tas, ko ārstniecības personas izraksta pacientam tūlīt tiek dokumentēts un saglabāts informācijas sistēmas datu bāzē. Tā visas ārstniecības personas ver skaidri redzēt, kādas ārstēšanas metodes ir izmantojuši citi ārsti.

Patiesībā informāciju sistēmu loma veselības aprūpē ir milzīga. Tās spēj nodrošināt neskaitāmi daudz priekšrocību visām veselības aprūpē iesaistītajām personām. Protams, tām ir arī zināmi trūkumi, jo īpaši tad, ja tās vēl ir izstrādes vai testēšanas stadijā, kā tas pašlaik ir samērā daudzviet, taču tā pat kā visās citās nozarēs, arī medicīnā ienāk tehnoloģijas, lai maksimāli atvieglotu šīs nozares darbu un padarītu to efektīvu.