Kas ir ģeogrāfiskā informācijas sistēma?

Kad runa ir par informācijas sistēmām, parasti vairāk tik pieminētas dažādas vadības vai menedžmenta informācijas sistēmas, kas ir paredzētas uzņēmumu un organizāciju darbam, bet gana bieži nākas dzirdēt arī par ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām. Papētīsim tuvāk, kas īsti ir ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un ko tās spēj paveikt?

Ģeogrāfiskā informācijas sistēma, pēc definīcijas, ir tehnoloģiju kopums, kas izveidots ģeogrāfisku datu uzglabāšanai, atjaunošanai, analīzei un attēlošanai. Šie ģeogrāfiskie dati var būt ļoti dažādi, piemēram, demogrāfiskie dati, ekonomiskā informācija, dati par ģeoloģiskiem procesiem vai pat dažādu, atsevišķu nozaru dati. Šos datus ievāc gan pētījumu kompānijas, gan atsevišķi uzņēmumi, gan arī jebkuras citas ieinteresētās personas. Arī pielietojumu ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām ir ļoti dažādi. Piemēram, tie var tikt izmantoti plašos ģeogrāfisko vai cita veida pētījumos, kā arī konkrētu ieinteresēto personu, piemēram, uzņēmumu, tirgus analīzē, klientu analīzē un plānošanā. Ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām ir arī dažādas formas.

Visplašāk izmantotā un vispopulārākā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas forma ir ģeogrāfiskā datu bāze. Principā, tā ir parasta strukturēta datubāze, kurā glabājas ģeogrāfiskie dati. Veidojot šādas ģeogrāfiskās datu bāzes, vispirms tiek noteikts, kā dati tiks attēloti? Šādas datu bāzes parasti satur ļoti dažādus datus, kā, piemēram, adreses, fotogrāfisku informāciju, vektoriālu informāciju, kartogrāfisku informāciju u.tml. Visbiežāk visa informācija tiek apkopota tabulu veidā, no kurām pēc tam tiek veidoti ģeogrāfisko informācijas sistēmu modeļi jeb kartes.

Pēc apraksta varētu šķist, ka ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ir ļoti sarežģītas un tās var izmantot vien pētniecības institūtu darbinieki, taču tā nav. Kaut gan informācija, kas tajā glabājas patiešām ir visai sarežģīta, daudzpusīga un reizēm pierakstīta vai apzīmēta nesaprotamā veidā, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas spēja atvieglot daudzus nozīmīgus procesus. Bieži vien ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pašas zina, kur ir atrodamas vajadzīgās lietas vai resursi, un tas ir būtiski, pieņemot dažādus lēmumus.

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas var, piemēram, sastādīt un uzdot telpiskos vaicājumus. Tas nozīmē, ka tās spēj noteikt atrašanās vietu pilsētai vai apdzīvotai vietai pēc ģeogrāfiskajām koordinātēm vai apdzīvotu vietu tuvuma. Tāpat tās spēj uz kartes attēlot cilvēkam saprotamu informāciju, piemēram atzīmējot zaļās zonas citā krāsā vai ar citu apzīmējumu, kas ir būtiski dažādos plānošanas darbos. Vēl ģeogrāfiskās informācijas sistēmas spēj sastādīt un izpildīt telpiskos vaicājumus dažādos avotos utt. Cilvēkam, kas nekad nav strādājis ar ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām tas varbūt arī neko daudz neizsaka un šķiet nesaprotami, bet, vienkārši skaidrojot, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ļauj to lietotājiem vieglā, saprotamā vaidā darboties ar dažādiem ģeogrāfiskajiem datiem.

Patiesībā, tieši ģeogrāfiskie dati ir visbūtiskākā ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sastāvdaļa. To, cik vērtīga ir šī informācijas sistēma un cik plaši tā var tikt izmantots, ir atkarīgs tieši no ievākto un apkopoto datu apjoma un precizitātes. Bez ģeogrāfiskajiem datiem neviena telpiskā analīze nevar tikt veikta un būt izmantojama. Ģeogrāfiskos datus un ar tiem saistītos atribūtu datus parasti ievāc paši ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietotāji vai arī tie tiek iegādi no datu izplatītājiem, piemēram, nopērkot jau izveidotu digitālo karti.

Mūsdienās ļoti dažādu nozaru pārstāvji izmanto ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, jo vaicājumu iespējas ļauj izanalizēt būtisku informāciju. Gandrīz visos plānošanas darbos, ko ietekmē ģeogrāfiskie faktori, tiek izmatotas sava veida ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, lai izvērtētu šo ģeogrāfisko faktoru ietekmi uz plānotajiem objektiem. Informācijas apjomi, ko šīs informācijas sistēmas spēj piedāvāt ir gandrīz neierobežoti, tāpēc to lietošana ir tik izplatīta.