Menedžmenta informācijas sistēmu iedalījums pēc funkcionalitātes

Bieži vien uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot, attīstīt, sakārtot vai atvieglot darbības procesus nākas meklēt rasinājumu, informāciju tehnoloģiju jomā jeb precīzāk, meklējot atbilstošu informācijas sistēmu. Ja uzņēmums nekad iepriekš nav saskāries ar informāciju sistēmām, varētu būt diezgan problemātiski saprast, kāda informācijas sistēmas tieši varētu būt vajadzīga. Mūsdienās informāciju sistēmas ir ļoti dažādas, līdz ar to, informācijas sistēmas izvēle nebūt nav viegla. Lai vispār varētu saprast, kas aptuveni uzņēmumam varētu būt vajadzīgs, ir jāorientējas informācijas sistēmu pamata iedalījumā.

1. Transakciju apstrādes sistēmas

Transakciju apstrādes sistēmas ir vienas no visvienkāršākajām un biežāk lietotajām informāciju sistēmām. Tās uzkrāj un apstrādā uzņēmuma transakciju jeb darījumu datus. Vienkāršāks sakot, tā ir sava vaida datu noliktava, kas glabā datus par uzņēmuma darījumiem ar saviem klientiem un citiem partneriem. Galvenā transakcijas apstrādes sistēmas funkcija ir tieši datu uzglabāšana un vienkārša apstrāde. Dati tajās var tikt šķiroti, kārtoti, analizēti utt. Šo sistēmu izmato uzņēmumi, kas vēlas vienkāršot datu uzglabāšanu un veikt vienkāršu analīzi.

2. Vadības informācijas sistēmas

Vadības informācijas sistēmas jau ir daudz nopietnākas un sarežģītākas nekā transakciju apstrādes sistēmas. Tās ne tikai uzglabā datus un apstrādā pēc menedžera pieprasījuma, bet arī nodrošina uzņēmuma vadībai atskaites par uzņēmuma transakciju jeb darījumu apstrādi un operācijām. Vadības informācijas sistēmas spēj izveidot no datiem atskaites un citus dokumentus, kas var tikt izmantoti, kā pamata materiāli dažādu lēmumu pieņemšanā un uzņēmuma vadībā.

3. Lēmumu atbalsta sistēmas

Nākamais līmenis ir lēmumu atbalsta sistēmas. Tās ne vien spēj izveidot atskaites, bet jau palīdz identificēt lēmumu pieņemšanas iespējas vai nodrošina informāciju lēmumu pieņemšanai. Tās ir radītas ļoti konkrētu lēmumu pieņemšanai. Šīs sistēmas var palīdzēt vai nu nelielu uzņēmumu kopējās vadības organizēšanai, vai lielu uzņēmumu, atsevišķu aspektu analizēšanai.

4. Izpildes jeb izpildvaras informācijas sistēmas

Izpildvaras informācijas sistēma ir ļoti specializēta informācijas sistēma, kas paredzēta augsta līmeņa vadības lēmumu pieņemšanai. Šādu informācijas sistēmu parasti izmanto lielu uzņēmumu izpilddirektori vai augstākā līmeņa vadītāji. Arī izpildes informācijas sistēmas ir sava veida lēmumu atbalsta sistēmas, taču tās glabā vispusīgu informāciju par uzņēmums kopējo darbību. Šīs sistēmas var palīdzēt, piemēram, vīzijas veidošanā, stratēģiskajā plānošanā, personāla plānošanā, krīzes menedžmentā un stratēģiskajā kontrolē.

5. Ekspertu informācijas sistēmas

Ekspertu informācijas sistēmas ir paredzētas ļoti sarežģītu un daudzpusīgu uzdevumu veikšanai, kuros parasti piedalās arī fiziska persona – eksperts. Tās būtībā uzkrāj darbinieku kompetenci un pieredzi, lai nodrošinātu savu darbību. Šādas sistēmas parasti izmanto tikai tādi uzņēmumi vai organizācijas, kurās ir nepieciešamība pēc tik ļoti specifiskām darbībām sava darbības profila dēļ.

6. Komunikāciju un sadarbības sistēmas

Komunikāciju informācijas sistēmas ir atšķirīgas no visām iepriekš minētajām. Tās pamatā nodrošina efektīvu komunikāciju starp visām uzņēmumā vai organizācijā iesaistītajam pusēm, kā, piemēram, darbiniekiem, sadarbības partneriem, klientiem un piegādātājiem utt. Komunikācijas informācijas sistēmas ir paredzētas, lai uzlabot iesaistīto pušu sadarbības iespējas. Šīs informācijas sistēmas nereti tiek lietotas papildus kādai citai no jau iepriekš minētajām, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas pamata funkcijas.

7. Biroja automatizācijas sistēmas

Arī biroja automatizācijas sistēmas ir vairāk paredzētas komunikācijas un biroja darba plūsmas nodrošināšanai, nevis atskaišu veidošanai un lēmumu pieņemšanai. Tās var tikt izmantotas jebkurā birojā, kurā nepieciešama darbu optimatizācija un organizēšana.