Stratēģisko lēmumu pieņēmēji jeb izpildvaras informācijas sistēmas

Menedžmenta informāciju sistēmas ir lielisks palīgs gan lielu gan mazu uzņēmumu vadītājiem, jo tās dod iespēju uzglabāt un analizēt datus, kas atvieglo un paātrina daudzus procesus uzņēmumā, tomēr reizēm ar to vien nepietiek. Piemēram, ļoti lielos uzņēmumos, kuru darbība ir izplatīta vairākās filiālēs vai pat vairākās valstīs, pārvalde ir ļoti sarežģīta. Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj pārvaldīt un kontrolēt visu notiekošo. Tā kā viens cilvēks nevar būt klāt visur un pārraudzīt visu notiekošo, ir nepieciešamas palīgs, kas ne tikai izanalizēs datus, bet arī pieņems lēmumu vadītāja vietā. Tādi patiešām pastāv un tos sauc par izpildvaras informācijas sistēmām (Executive Information Systems).

Izpildvaras informācijas sistēma ir specializēta informācijas sistēma, kas paredzēta augsta līmeņa vadības lēmumu pieņemšanai. Šādu informācijas sistēmu var izmantot ne vien uzņēmuma izpilddirektors, bet arī vecākais menedžeris vai jebkurš cits uzņēmuma darbinieks, kas ik dienas pieņem virkni stratēģiski svarīgu lēmumu. Šīs sistēmas var palīdzēt, piemēram, vīzijas veidošanā, stratēģiskajā plānošanā, personāla plānošanā, krīzes menedžmentā un stratēģiskajā kontrolē.

To var uzskatīt par sava veida lēmumu atbalsta sistēmu, taču tā glabā vispusīgu informāciju par uzņēmums kopējo darbību, līdz ar to sistēmas izmantotājam ir pieeja pilnīgam pārskatam par visiem notiekošajiem procesiem. Lēmumu atbalsta sistēmas, tradicionālā izpratnē, savukārt, ir radītas konkrētu lēmumu pieņemšanai. Tātad izpildvaras informācijas sistēmas ir vispārīgākas un paredzētas ļoti visaptverošu lēmumu pieņemšanai.

Daudziem uzņēmuma vadītājiem noteikti varētu šķist biedējoši uzticēt savu uzņēmumu šādai sistēmai. Galu galā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts mūsdienās nav tik progresīvs, lai varētu rast risinājumus dažādām nopietnām problēmām un pieņemt lēmumus bez cilvēka ietekmes. Patiesībā, šīs izpildvaras informācijas sistēmas pašas par sevi lēmumus nepieņem, taču tās ievērojami atvieglo lēmumu pieņemšanu. Principā, tās izdara visu darbu, lai lēmums varētu tikt pieņemts, taču gala lēmums tik un tā paliek vadītāja jeb izpildvaras informācijas sistēmas izmantotāja rokās.

Izpildvaras informācijas sistēmas veic tādas darbības kā informācijas kopsavilkumu veidošana, informācijas skaidrojumu veidošana, datu filtrēšana, informācijas izsekošana un lēmumu variāciju piedāvāšana. Tātad, tā vadītājam aiztaupa visas neskaitāmās sanāksmes, prezentācijas un cita veida informācijas ievākšanu un apzināšanu, taču uzņēmuma vadītājs pats var izlemt, cik lielu dara daļu viņš atļauj uzņemtie šai informācijas sistēmai un cik viņš vēlas darīt pats.

Izpildvaras informācijas sistēmām ir arī virkne trūkumu, kā, piemēram, limitētas funkcijas un nespēja veikt komplicētus uzdevumus; sistēma var tikt pārslogota, ja tiek ievadīti pārāk daudz dati; uzņemot lielus informācijas apjomus, sistēma var kļūt grūti vadāma un pārskatāma; datu drošība var tikt apdraudēta; var rasties tehniskas sistēmas kļūdas, kas var novest pie datu zudumiem un nepareiziem informācijas apkopojumiem utt. Tātad, izpildvaras informācijas sistēmas var arī neatbilst sākotnējām cerībām.

Kopumā jāsaka, ka izpildvaras informācijas sistēmas ir ļoti labas un piemērotas lielu uzņēmumu vadīšanai, jo spēj paveikt lielāko daļu darba, ko parasti uzņemas vecākie vadītāji, taču tā nav tik lieliska kā sākumā varētu šķist. Tā nevadīs uzņēmumu pati no sevis, vien apkopos datus. To visu principā dara arī jebkura cita menedžmenta informācijas sistēma, tikai ne tik plašos mērogos. Tātad, pirms pieņemt lēmumu par izpildvaras informācijas sistēmas ieviešanu uzņēmumā, vajadzētu rūpīgi apsvērt to lietderību katrā konkrētajā gadījumā.